Stresa zinātne
Stress ir izplatīta fizioloģiska reakcija, kas attīstījusies, lai palīdzētu mums izdzīvot apdraudējuma situācijās.
Akūts stress, kas izraisa ķermeņa “cīnīties vai bēgt” reakciju, ir īstermiņa reakcija uz tūlītējiem stresoriem. To var izraisīt situācijas, piemēram, gandrīz notikuša autoavārija vai prezentācijas sniegšana darbā.
No otras puses, hronisks stress ir pastāvīgs, ilgtermiņa stress, kas var attīstīties nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem.
Šāda veida stress bieži rodas no pastāvīgām problēmām, piemēram, finansiālām grūtībām, attiecību konfliktiem vai ilgstošu darba spiedienu.
Atšķirībā no akūta stresa, hronisks stress var atstāt smagas un ilgstošas sekas uz mūsu veselību un labsajūtu.
Stresa ietekme uz veselību
Stresa kaitīgā ietekme uz mūsu veselību ir nozīmīga un plaša. Hronisks stress var atstāt iespaidu uz mūsu fizisko labsajūtu, palielinot dažādu veselības problēmu risku.
Viens no satraucošākajiem aspektiem ir tā ietekme uz sirds un asinsvadu veselību. Ilgstošs stress var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, palielinātu sirdsdarbības ātrumu un lielāku sirds slimību risku.
Stress arī spēcīgi ietekmē mūsu garīgo veselību. Tas bieži ir priekšnoteikums tādām slimībām kā trauksme un depresija, kuras abas var būt nomācošas.
Pastāvīgs stress var izraisīt kognitīvu traucējumu, ietekmējot atmiņu, koncentrēšanās spējas un lēmumu pieņemšanas spējas.
Šo veselības sekas atzīšana uzsver efektīvas stresa vadības tehniku nozīmi mūsu dzīvē.
Slepenie stresa faktori
Pirms jūs varat efektīvi pārvaldīt stresu, jums ir nepieciešams identificēt tā avotus. Pašnovērtējuma tehnikas, piemēram, stresa žurnāla uzturēšana vai aptauju lietošana, var palīdzēt noteikt jūsu stresorus, kas var būt ārēji, piemēram, darba radīts spiediens, vai iekšēji, piemēram, pašapšaubas un perfekcionisms.
Efektīvas stresa vadības tehnikas
Šeit ir dažas tehnikas, ko jūs varat izmantot neatkarīgi no tā, cik daudz ikdienas stresa jums ir nepieciešams pārvaldīt.
Atpazīstamība un meditācija
Atpazīstamība ietver klātbūtni brīdī, palīdzot samazināt stresu un trauksmi. Lai praktizētu atpazīstamību, atrast klusu vietu, koncentrēties uz elpošanu un novērot savas domas bez vērtējuma.
Elpošanas vingrinājumi
Dziļas elpošanas tehnikas, piemēram, diafragmas elpošana, var nomierināt nervu sistēmu. Izmēģiniet 4-7-8 tehniku: ieelpojiet 4 sekundes, turiet 7 un izelpojiet 8.
Fiziskā aktivitāte
Regulāra vingrošana ir dabiska stresa mazinātāja. Atrast aktivitāti, kas jums patīk, vai nu tas ir straujš staigājums, joga vai sporta zāles apmeklējums. Vingrošana atbrīvo endorfīnus, kas uzlabo jūsu noskaņojumu.
Laika pārvaldība un organizācija
Prioritizējiet savus uzdevumus un izvirziet sasniedzamus mērķus. Rīku izmantošana kā darāmo lietu saraksti un kalendāri var palīdzēt jums palikt organizētam un samazināt pārsprieguma sajūtu.
Sociālais atbalsts
Draudzības un ģimenes atbalsta sistēmas veidošana var nodrošināt emocionālu palīdzību stresa laikos. Nevilcinieties sazināties un dalīties savās jūtās.
Relaksācijas tehnikas
Progresējoša muskuļu relaksācija ietver muskuļu grupu sasprindzināšanu un atslabināšanu fiziskas saspringuma atbrīvošanai. Vizuālizācijas vingrinājumi arī var palīdzēt jums atslabināties, garīgi aizbēgot no stresoriem.
Citas apsvērumi
Citi faktori ietekmē stresa daudzumu jūsu ikdienas dzīvē gan personiski gan profesionāli. Apsveriet kā labāka uzturs un miegs var palīdzēt. Arī domājiet par to kā citi resursi var tikt izmantoti stresa pārvaldībai.
Uzturs un stress
Tas ko jūs ēdat var ietekmēt jūsu stresa līmeni. Omega-3 taukskābes ko atrod zivis, riekstos un sēklas var samazināt stresu. Kompleksie ogļhidrāti piemēram pilngraudu produkti stabilizē asins cukura līmeni veicinot emocionālo stabilitāti.
Miegs un stress
Miegs un stress ir cieši saistīti. Slikts miegs var palielināt stresu un palielināts stress var izraisīt slikto miegu. Izveidojiet relaksējošu vakara rutīnu un uzturiet konsekventu miega grafiku lai uzlabotu miega kvalitāti.
Tehnoloģija un stress
Tehnoloģija, lai gan noderīga, arī var veicināt stresu. Robežu noteikšana un apzināta tehnoloģiju lietošana var palīdzēt novērst tehnoloģiju radītos stresorus no jūsu dzīves pārņemšanas.
Profesionāla palīdzība
Dažos gadījumos stress var kļūt pārāk nomācošs lai to pārvaldītu pašam. Nevilcinieties meklēt profesionālu palīdzību no terapeitiem vai konsultantiem. Viņi var sniegt vērtīgu vadlīniju un tikt gal ar stratēģijam.
Iekļaujot stresa vadību ikdienas dzīvē
Personiskas stresa vadības plāna izveide ir būtiska. Uzstādiet reālus mērķus sekojiet līdzi savam progresam un veiciet pielabojumus kad nepieciešams. Konsekvence ir atslēga ilgtermiņa stresa samazinajumam.
Nobeigums
Stress ir neizbēgama dzives daļa bet tas nav jums jajkontrole. Iespraudami stresu identificedami tas faktorus un ieviesot efektivas vadibas tehnikas jus varat atjaunot kontroli un atrast balansu savai dzivei.
Rikojieties sodien pilnveidojiet musu Biznesa Atstresosanas Izaicinajumu un gūstiet ilgtermiņa labumus no stresa vadibas.
